Situācijas dati, kas varētu veicināt labāku izpratni par apdraudējumiem zemūdens kabeļiem (piemēram, sensoru plūsmas, jūras vai satelītu novērošanas dati), ir pakļauti sarežģītiem un neviendabīgiem pārvaldības nosacījumiem. Šie nosacījumi var atšķirties atkarībā no kabeļu sistēmām, operatoriem un jūras baseiniem, atspoguļojot atšķirīgas īpašumtiesību struktūras, līgumiskās vienošanās un piemērojamos regulatīvos vai drošības satvarus. Rezultātā pašlaik ir ierobežota skaidrība par to, kā šādiem datiem varētu piekļūt, kā tos apvienot un izmantot strukturētā veidā, lai atbalstītu kabeļu drošības mērķus.

Izmēģinājuma projekta mērķis ir ar analītiska darba un mērķtiecīgu izmēģinājuma aktivitāšu palīdzību neoperatīvā vidē noteikt, kā privātā sektora situācijas dati, kas ir būtiski zemūdens kabeļu drošībai, varētu atbalstīt Reģionālo kabeļu centru darbību, kā tas paredzēts ES rīcības plānā par kabeļu drošību un pašlaik tiek īstenots Savienības līmenī (izveidots saskaņā ar Digital Europe Programme (DEP) 9. uzaicinājumu).

Ņemot vērā darbības sagatavošanas raksturu, priekšlikumi tiek aicināti balstīties uz atbilstošu pieredzi un kapacitāti, kas izstrādāta saistītās Savienības iniciatīvās par zemūdens kabeļu drošību, tostarp izmantojot to vienību ieguldījumu, kuras ir iesaistītas Reģionālo kabeļu centru izveidē.

• Konsolidēta atsauce par privātiem situācijas datiem, kas attiecas uz zemūdens kabeļu drošību
  Strukturēts galveno privāto situācijas datu kategoriju un dalībnieku apraksts, kas ir būtiski zemūdens kabeļu drošībai, tostarp to jutīguma profils, tipiskā izmantošana un galvenie juridiskie, regulatīvie un komerciālie ierobežojumi, kas ietekmē iespējamo piekļuvi no reģionālajiem kabeļu centriem.

• Savietojamības un datu sapludināšanas ceļi izmantošanai no vairākiem avotiem un vairākos baseinos
  Skaidri secinājumi par galvenajiem savietojamības un datu sapludināšanas izaicinājumiem un īstenojamiem risinājumiem (piemēram, kopīgi datu modeļi vai ontoloģijas, savietojamības slāņi, tulkošanas un sapludināšanas slāņi), tostarp norādes par to, kuras pieejas ir reāli piemērojamas dažādiem pakalpojumu sniedzējiem un jūras baseiniem, un kā tās var palikt paplašināmas, lai laika gaitā pielāgotos jauniem datu avotiem un dalībniekiem.

• Koncepcijas pierādījuma demonstrācija, kas parāda, kā atlasītiem privātiem situācijas datiem var piekļūt, tos integrēt un apstrādāt reģionālā kabeļu centra tipa vidē, kopā ar praktisku situācijas apzināšanās rezultātu demonstrāciju, ko šāda integrācija var sniegt. Tas ietver pierādījumus par sasniedzamajiem telpiskās precizitātes, savlaicīguma, pārklājuma un uzticamības līmeņiem izmēģinājuma apstākļos, kā arī to ierobežojumu identificēšanu, kas ietekmē veiktspēju.

• Partnerības modeļi un ieteikumi ES turpmākajai rīcībai
  Kodolīgs partnerības modeļu kopums, ar kuru palīdzību reģionālie kabeļu centri varētu iegūt vai izmantot privātus situācijas datus (piemēram, uz pakalpojumiem balstīti, datu koplietošanas vai hibrīdi risinājumi), ar saistītām prasībām to dzīvotspējai un atbilstībai, to paredzamās ietekmes un situācijas apzināšanās ierobežojumu novērtējumu, kā arī ieteikumus iespējamām ES līmeņa vadlīnijām, atbalsta pasākumiem vai turpmākajai rīcībai.

Izmēģinājuma projekts apvienos sadarbību ar dažādiem iesaistītajiem privātajiem dalībniekiem, kas saistīti ar kabeļu drošību, un analīzi ar maza mēroga izmēģinājuma projektiem, lai izpētītu pilnu šādu datu piekļuves un izmantošanas procesu:

• Kartēt privāto dalībnieku rīcībā esošo situācijas datu ainavu, kas ir būtiska zemūdens kabeļu drošībai, šādu datu avotus un veidus (ar kabeļiem saistīta telemetrija, sensoru plūsmas, satelītu un jūras novērošanas dati, zemūdens dronu iegūtie dati un citas jaunas modalitātes); identificēt to tehniskos raksturlielumus (piemēram, reāllaika dati, patentēti formāti, latentums, frekvence), īpašumtiesības, konfidencialitātes profilu, pieejamību, izmantošanas modeļus un juridiskos, līgumiskos, drošības vai citus piemērojamos ierobežojumus, kas regulē piekļuvi tiem.
• Novērtēt šādu datu piekļuves un integrēšanas iespējamību Reģionālajā kabeļu centrā, vispirms izskatot komerciālos, organizatoriskos, regulatīvos un drošības nosacījumus, kādos privātie dalībnieki varētu sadarboties ar kabeļu centriem, un pēc tam analizējot šādas sadarbības tehniskās sekas, tostarp datu ievades prasības (piemēram, API, vārtejas, cauruļvadi, autentifikācijas un drošības kontroles), kā arī esošo komerciālo vai atvērto platformu briedumu un ierobežojumus, kas varētu atbalstīt šo integrāciju un turpmāko datu sapludināšanu.
• Analizēt savietojamības un datu sapludināšanas izaicinājumus starp vairākiem pakalpojumu sniedzējiem, dažādiem datu avotiem un dažādiem jūras baseiniem, tostarp to, vai ir nepieciešama formātu, frekvenču un semantikas saskaņošana; kopīgu datu modeļu, taksonomiju vai ontoloģiju potenciālo lomu; savietojamības un sapludināšanas slāņu izmantošanas iespējamību; un to, kā šīs pieejas varētu saglabāt aktualitāti, ņemot vērā sensoru attīstību un jaunus datu avotus; un visbeidzot, kā savietojamus datus var sapludināt, lai radītu saskaņotu situācijas izpratni.
• Novērtēt no šiem datu avotiem iegūtās situācijas izpratnes kvalitāti un ierobežojumus. Noteikt reālistisko ieguldījumu, ko privātā sektora uzraudzības un situācijas dati var sniegt zemūdens kabeļu drošībai, izvērtējot telpisko precizitāti, savlaicīgumu, pārklājumu, uzticamību un pārliecību, ko var sasniegt, apvienojot šādus datus Reģionālajā kabeļu centrā, vienlaikus identificējot tehniskos, regulatīvos un komerciālos ierobežojumus, kas ierobežo sasniedzamās situācijas izpratnes līmeni dažādos datu piekļuves un integrācijas scenārijos.
• Izstrādāt un īstenot izmēģinājuma projektus vai koncepcijas pierādīšanas demonstrējumus (piemēram, izmantojot datu kopu paraugus, sintētiskos datus vai "smilškastes" integrācijas ar izvēlētiem pakalpojumu sniedzējiem), lai pārbaudītu un apstiprinātu galvenos pieņēmumus par datu piekļuvi, integrāciju, savietojamību un situācijas izpratnes rezultātiem, kā arī lai precizētu ierosināto sadarbības modeļu praktisko īstenojamību.
• Sagatavot konsolidētu novērtējumu par īstenojamiem partnerības modeļiem starp Reģionālajiem kabeļu centriem un privātajiem ar kabeļiem saistīto uzraudzības un situācijas datu turētājiem, izklāstot galvenās komerciālās, līgumiskās, tehniskās un regulatīvās prasības šādām vienošanām, izvērtēt, cik lielā mērā tās var uzlabot zemūdens kabeļu drošībai sasniedzamo situācijas izpratni, un identificēt nepilnības, kurās varētu būt nepieciešama turpmāka ES līmeņa politikas vadība, standartizācija vai atbalsta pasākumi.